Hugo Čavess Latvijai

11 01 2010

Nu tad beidzot mūsu pašu lata devalvācijas piekritējiem rokās iekritis pavisam svaigs devalvācijas gadījums, ko veicis – Hugo Čavess, kurš gan cits. Venecuēlas nacionālās valūtas bolivāra vērtība pret ASV dolāru samazināta par 50%, vienlaikus ieviešot militārās un administratīvās kontroles uzņēmumos un tirdzniecības vietās, lai cīnītos pret buržuāzijas spekulatīvajām tieksmēm nepamatoti paaugstināt cenas. Cilvēki tiek aicināti ziņot, par uzņēmumiem, kas paaugstina cenas vai slēdz biznesu, jo valdība draudējusi tos pārņemt savā īpašumā. Kaut kā ilgi tautai līdz šai laimei bija jāciešas, iepriekšējās devalvācija bija tālajā 2005.gadā, pirms tam arī 2004.gadā.

Radīta patiešām vienreizēja iespēja Latvijas lata devalvācijas piekritējiem izmantot situāciju un steidzami pārcelt savu biznesu uz Venecuēlu. Protams, ja vien neplānojat finanšu spēli uz devalvācijas rēķina – visi “nelegālie” valūtas tirgotāji tiks apkaroti un sodīti. Tomēr ir arī cita ziņa – tiek ieviesti dažādi bolivāra apmaiņas kursi  – viens pārtikas precēm, medikamentiem un iekārtām, kur bolivāra vērtība tiek pazemināta tikai par 17%, un tad par 50% pazeminātais kurss pārējām precēm, tātad Čavesa kungs neaizmirst par cilvēku ikdienas rūpēm.

Nelabvēļi gan mēļo, ka dažādi oficiālie kursi esot ārkārtīgi izdevīgi korupcijas uzplaukumam, jo kur gan citur valdībai tuvu stāvošie var labāk nopelnīt kā uz divu oficiālo kursu starpības.  Bet valdībai pietuvināta “uzņēmējdarbība” jau nu nav mums arī sveša.

Advertisements




Retrospektīvi par nekustamā īpašuma tirgu

27 11 2009

Pateicoties kādam interneta lietotājam atklāju, cik interesanta video datu bāze ir knl.lv. Ņemot vērā nekustamo īpašumu krīzi, šis 2006.gada raidījums tiešām super:

http://www.knl.lv/video/94/

 





Par valsts parāda pieaugumu

25 11 2009

Skatoties uz valsts parāda pieaugumu, par kuru būs jānorēķinās nodokļu maksātājiem, laikam jau nevajag atmest cerību. Diezgan optimistisku rakstu Financial Times publicējis M.Volfs. Izmantojot Lielbritānijas piemēru,  kur valsts parāds vēsturē divreiz sasniedzis pat 250% no IKP, parāda samazināšana praksē pierādījusies kā risināms jautājums – pieņemot reālo kredītprocentu likmi 2.5%, valsts parāda apkalpošanai, teiksim 100% apmērā no IKP vajag  tikai 2.5% no IKP. Un vispār, ja nu kur būs problēmas vispirms, tad šobrīd visbiežāk tiek minēta Grieķija, kur valsts parāds jau pēc diviem gadiem varētu būt pat 135% no IKP.  Pie pašreizējām ECB procentu likmēm tas droši vien ir vadāms process, bet pēc diviem gadiem?

Laikam ne visur ir labi, kur mūsu nav.





Kā nopelnīt naudu nodokļiem?

24 11 2009

Ņemot vērā, ka valsts parādi aug un kaut kad būs jāatdod, diezgan loģiski būtu gaidīt nodokļu sloga pieaugumu. Vienīgais mierinājums, ka to varam gaidīt kopā ar labu tiesu citu Eiropas valstu un ASV, kur jau arī ekonomiskā krīze izraisījusi jaunu aizņemšanās vilni. Tad jau gribot negribot jāsāk domāt, kā nopelnīt naudu jaunajiem nodokļiem, protams, pēc iespējas nodokļu efektīvā veidā. Cik nu presē lasāms, tad darbaspēka nodokļi Latvijā esot vieni no augstākajiem, tātad nodokļu politika nav veidota uz algota darba atbalstu, bet gan tiek stimulēts kapitālisms šī vārda klasiskajā izpratnē – kapitāls strādā un pelna iztikas līdzekļus tā turētājam. Līdz ar to Latvijas nodokļu maksātājam, ja vien viņš ir labticīgs, būtu jāievēro valsts izdotos noteikumus, un jākoncentrē spēki un finanšu līdzekļi kapitālisma uzplaukumam. Līdzīgi kā ar tabakas izstrādājumiem, kad smēķēšanas samazināšanai tiek celts akcīzes nodoklis, nodokļu maksātājiem jāpievēršas gan veselīgam dzīvesveidam, gan ienākumu gūšanai, kas nav saistīti ar algotu darbu –  vai tie ir depozīti, ieguldījumu fondi vai akcijas. No visa ieguldījumu klāsta tomēr jāizceļ uzkrājošās apdrošināšanas produkti un pensiju fondi, starp citu arī ziedojumi, kur nodokļu režīms ir īpaši labvēlīgs. Par konkrētām iespējām citreiz, varbūt…





Retro nodoklis

23 11 2009

Ziņu aģentūras vēsta, ka valdība pēc CSDD gudrā padoma nolēmusi paaugstināt transportlīdzekļu ikgadējo nodokli vieglajām automašīnām par vidēji 30%. Neko darīt, naudu vajag, un arī iekasēšanas sistēma jau ir gatava, atķirībā no nodokļa dienesta automašīnām.

Šķiet, ir tikai viena nianse – tagad būšot jāmaksā nodeva pie tehniskās skates ne tikai par kārtējo gadu, bet arī par visiem iepriekšējiem gadiem, kad automobilis reģistrēts Latvijā. Man draugam pie sētas stāv kādas trīs neejošas automašīnas – veco “Volgu” ieskaitot, ko viņš tā kā bija  domājis ar laiku restaurēt un tad izmantot svētdienas braucieniem. Nu tad tagad, pēc CSDD plāna, kad viņš beidzot pēc restaurācijas ies tehnisko apskati, gribi vai negribi būs jāmaksā “parāds”; cik tur varētu sanākt – par pārdesmit gadiem? Droši vien jāskatās plašāk – nav jau šis vienīgais variants, kad var ieviest sistēmu maksāt pat to, ko reāli neizmanto. Es domāju, CSDD varētu ieviest sistēmu, ka arī reģistrējot jaunu automašīnu, īpašniekam jāmaksā nodoklis par katru gadu, kad viņam nebija automašīnas, sākot no īpašnieka 18 gadu vecuma.

Tur jau tiešām vairs nav tālu līdz “braucot skaidrā, Tu apzodz savu valsti!” . No nodokļu maksātāja viedokļa varbūt efektīvāk beidzot izbeigt bezjēdzīgās dārgās reklāmas televīzijā par valsts naudu, un varbūt tur vēl kāds miljons atradīsies. Kur gan citur tāds kantoris var gadā iztērēt 19 miljonus latu?





Nāk dāvanu laiks!

20 11 2009

Citus gadus dāvanu laiks nāca kopā ar Ziemassvētkiem; šogad un turpmāk tas nāks ar jauniem nodokļiem. Sakarā ar paredzētajiem jaunajiem nodokļiem privātpersonām vairs nepaliks īpaši daudz legālu neapliekamu ienākumu. Lai gan, dāvanas tuviem ģimenes locekļiem varētu būt izņēmums. Droši vien ne vienam vien apzinīgam pilsonim, kas iepriekšējos gados nav pārāk aizrāvies ar tērēšanu (vai tagad saka – ekonomikas sildīšanu?), ir īpašumā daži aktīvi, kuri valsts realizētās ekonomikas politikas izraisītās inflācijas dēļ, ir pieauguši cenā, un uz kuriem kāras acis met ierēdņi caur kapitāla pieauguma nodokļa prizmu. Ne jau velti vairāki “eksperti” teic, ka kapitāla pieauguma nodokli vajadzēja ieviest jau sen. Piemēram, kaut kad 2007.-2008.gadā tas varētu būt tā: gada sākumā nopērc veikalā makaronus, tad sakarā ar inflāciju to cena pieaug par kādiem 20%, tad pārdod makaronus kaimiņam, un samaksā valstij kapitāla pieauguma nodokli. Nu tad vai bija vispār vērts pirkt un pārdot makaronus? Lai nu kā, bet pēc nodokļu samaksas vairs tikpat makaronu nenopirkt.

Nebūsim tik komerciāli, bet izbaudīsim dāvināšanas prieku!

Liekas, man arī kaut kur aizķērušies daži pietiekami likvīdi aktīvi, kurus vajadzētu kādam uzdāvināt. Dāvinātam zirgam zobos neskatās, un kapitāla pieauguma nodokli par to nav jāmaksā. Un kas par to, ja ģimenes locekļi to nenovērtē un kaut kā dāvanas pēc tam vēl reizi maina īpašnieku.

 





Valdības gājiens all-in?

19 11 2009

Nu jau atkal valdība gatavojas kārtējo reizi paaugstināt nodokļus, vēl nemaz neuzsākot iepriekš solītos paaugstinājumus.  Likmes tiek liktas uz iedzīvotāju ienākuma nodokli, kur nesen plānotā paaugstinājuma līdz 25% nu tiek minēti 26%, kā arī vēl neieviestajam kapitāla pieauguma nodoklim runāts tiek par 15% iepriekš skaļi nosaukto 10% vietā. Neņemot vērā subjektīvo faktu, ka nodokļus maksāt nav patīkami vispār un to, cik liels nobirums līdz šim bijis tēriņu pusē, ja šo grozījumu mērķis ir neapliekamā minimuma saglabāšana, tad tas varētu lidot. Līdz pagājušam gadam taču IIN likme jau bija 25%. bet 15% likme uz Eiropas līmeņa izskatās normāli. Galu galā, tas tomēr ir divas reizes zemāk, nekā jau tagad nākas maksāt ASV valdībai par lielāko daļu manā kontā esošām ASV uzņēmumu akcijām.

Taču kārtējo reizi valdība sevi parādījusi kā kāršu spēlmani, kad blefs un azarts nevis loģika ir galvenais rīcības motīvs. Izmantojot līdzību ar pokeru, jo tuvāk budžeta pieņemšana (spēles beigas), jo lielākas aug paredzētās nodokļu likmes. Bet tad nu arī jāsaprot, ka likmēm augot parasti spēlētāju skaits pie galda krasi samazinās. Šķiet, ka arī jau tagad pārāk daudzi Latvijas iedzīvotāji ir pateikuši “fold”.