Acme of Athletic Heroism

27 05 2011

This one I hardly can take lightly. Mayor of Riga city Nils Ušakovs almost repeated heroic deed of ancient Greek soldier Pheidippides (530 BC–490 BC), who according to legend  ran 40 km from Marathon to Athens in order to announce victory over Persia and then collapsed and died on the spot from exhaustion.

This occurred during Nordea Riga Marathon event last week. Mayor started in half marathon distance (21 km), which he already accomplished last year, but collapsed during the course and was delivered to hospital.

According to reports, N.Ušakovs fully exhausted and suffered serious dehydratation. This caused life threatening damages, inter alia to liver and kidneys.

Not necessarily myself being his political supporter, it is hard to underestimate his sacrifice. This was not a political event or campaign – you do not expect politicians make marathons for that. In my opinion, it was his participation for sake of Riga’s inhabitants and guests in order to promote Nordea Riga Marathon event and healthy living, after all. For such high price, this time.

This really was acme of athletic heroism, as famous mile runner Roger Bannister once regarded marathon distance itself.

Reportedly, cost of medical expenses for recovery could exceed couple hundred thousand euros, which is not any small change for anyone here.

This is the first time, since Latvian independence at least, when politician essentially put his life on the line for best interests of people.

Since couple days there is possibility to donate money for his rehabilitation, transferring money to following accounts:

Latvian lats: LV68 UBAL 1100 E243 6100 1

UK pounds: LV84 UBAL 1100 E243 6100 4,

Euro: LV19 UBAL 1100 E243 6101 0,

US dollars: LV41 UBAL 1100 E243 6100 2.

Beneficiary:  Ludmila Ušakova (personal identity Nr.090946-12711).

This was the first time I donated money to politician. I believe this time it is really worth it. So maybe you would wish help, too.

Advertisements




Viss ir labi līdz laikam, kamēr vairs nav

31 03 2011

It kā vēl nepietiktu ar P.Allena memuāriem, kur viņš pēkšņi atcerējies, kā Bils Geitss savulaik viņu “uzmetis” uz daļu Microsoft akciju… Īpaši neiedziļinājos, bet laikam stāsts grozās ap 2 miljardiem dolāru. Nu, būtu tagad P.Allens nevis 13 miljardus dolāru vērts, bet piecpadsmit… No big deal, vismaz tāda ir publikas reakcija, un kopumā man nav ko piebilst.

Tomēr svaigāka ziņa par D.Sokola aiziešanu (atlaišanu?) no Berkshire Hathaway (BH) ir pavisam citāda. Pirmkārt, runa ir par tikko notikušiem darījumiem, un otrkārt, tie nav notikuši kaut kur, bet tieši BH.

Izrādās, viens no reālākajiem V.Bafeta aizvietotājiem BH vadībā, š.g. janvārī iegādājies Lubrizol akcijas gandrīz 10 mio dolāru vērtībā, bet pēc nedēļas ieteicis V.Bafetam iegādāties visu kompāniju. Sākumā V.Bafets nav bijis “iespaidots”, taču D.Sokols nav licies mierā un vēlāk V.Bafetam interese parādījusies, kuras rezultātā BH pieņēma lēmumu nopirkt Lubrizol. D.Sokola personīgais kapitāla pieaugums no akciju tirdzniecības tiek kalkulēts uz apmēram 3 miljoniem dolāru 2 mēnešu laikā. Salīdzinājumam- D.Sokola kopējais atalgojums BH par iepriekšējiem 5 gadiem sastādīja apmēram 60 miljonus dolāru.

Pat ja viss noticis likumīgi, manuprāt, tā ir ārkārtīga izgāšanās BH korporatīvās pārvaldības līmenī. V.Bafets visā pasaulē pazīstams ar savu “hands off” vadības stilu, kad katrs BH koncerna uzņēmums saglabā pilnīgu autonomiju lēmumu pieņemšanā un biznesa vadībā. Protams, ar vienu uzņēmumu, –  BH kļūst par visu uzņēmumu vienīgo banku un kasi.

Šādam pārvaldības modelim priekšnoteikums ir augsti ētikas standarti, ko pats V.Bafets daudzkārt uzsvēris savās vēstulēs. Tagad izrādās, ka viens no augstāk vērtētajiem vadītājiem, ir personīgi guvis labumu no BH pārņemšanas darījuma, iespējams pat daļēji uz BH akcionāru rēķina. Tas lielā mērā sagrauj mītu par BH kultūru, kas pārdzīvos pašreizējo kompānijas vadību. Manas lielākās bažas ir par to, ka šis nav vienīgais gadījums, bet tikai šis nejauši nācis gaismā.

Mana tēze, savulaik iegādājoties BH akcijas, bija par stabilu kompāniju ar augstu vadības kultūru, kas vidēji tomēr pārsniegtu indeksa fondu ienesīgumu, pateicoties dažādu speciālo situāciju izmantošanai. Ja no vienādojuma noņem godīgu pārvaldi un augstu kultūru, tad nav ne mazākā pamata cerēt, ka “speciālās situācijas” tiks realizētas vispirms akcionāru, nevis atsevišķu kompānijas vadītāju interesēs.

Labā ziņa, protams, ir tā, ka D.Sokols vairs nestrādā BH, bet V.Bafets un Č.Mungers palikuši. Tomēr, kopumā ņemot, pārmantojamības riski ir ievērojami pieauguši. Tas savukārt nozīmē, ka BH droši vien nevajadzētu būtu ieņemt pārāk lielu daļu vērtspapīru portfelī. Pēc skandāla, pagarinātajā tirdzniecībā B klases akcijas nokritās par apmēram 2.5%, un pilnīgi iespējams, ka šodien kritīsies vēl. Nav īpaša pamata panikai, tomēr tuvākajos mēnešos skatīšos uz iespēju izdevīgā brīdī pārdot vismaz daļu no BH akcijām.

BH after hours cena:83.40 USD





Pavasara atlaides

23 03 2011

Kaut kā ierasts, ka pavasaris saistās ar jauniem plāniem, iepirkumiem un atlaidēm. Bieži vien grūti izvēlēties, ko iegādāties – pakalpojumu vai tā sniedzēju? Laba izvēle noteikti ir kāda “brenda” mantiņa vai ceļojums. Labas lietas un atmiņas ir tomēr ilgtermiņa lietošanai. Pēc zināma šaubu perioda, šogad nolēmu iegādāties kaut ko, cerams, ienesīgāku – šo pakalpojumu sniedzēju akcijas. Šobrīd diviem uzņēmumiem:

LVMH: viens no lielākajiem zīmolu īpašniekiem pasaulē, kas samērā veiksmīgi paplašina savu darbību un zīmolu klāstu. P/E ap 18 un 2% dividendi šobrīd tas šķiet samērā saprātīgs ieguldījums. Risks, protams, ir Ķīnas ekonomikas bremzēšanās, Japānas traģēdija u.c. starptautiskie faktori it kā varētu mazināt pieprasījumu pēc luksus precēm, bet tas, manuprāt, pietiekoši atspoguļojies akcijas cenas kritumā pēdējos mēnešos. Labākais ir tas, ka zīmoliem tiešām ir pricing power, man tiešām grūti saprast, kā skropstu tušas cenas Stockmann burtiski pāris gados ir dubultojušās. Varbūt man personīgi gribētos LVMH vairāk pulksteņu zīmolu, bet pieļauju, ka lielāko daļu zīmolu preču iepirkumu lēmumu tomēr pieņem sievietes. Šodienas cena: 108.1 EUR.

Carnival Plc: iepatikās, ka kruīzu biznesā faktiski ir duopolija, kur Carnival un Royal Carribean kontrolē ap 80% tirgus. Akciju cena arī jauki samazinājusies Lībijas naftas krīzes iespaidē, tai skaitā pēc vakardienas rezultātu publicēšanas, bet man nav īpašu šaubu, ka ar laiku degvielas cenu pieaugums jauki atspoguļosies biļešu cenās. Varbūt pat tik daudz, ka varēšu ar akcijām nopelnīt tik daudz, lai aizbrauktu kruīzā. Vakardienas cena: 39.16 USD.





Tradicionāls indeksu fonds pret ETF

17 09 2010

Rakstot par pensiju fondiem, nedaudz offtopic izveidojās diskusija par nodokļiem ieguldījumu fondu, ETF un klasisko indeksu fondu kontekstā. Atmetot ieguldījumu fondus dēļ to lielajām izmaksām, tomēr interesanti, ka ETF esot taisnīgāks nodokļu aplikšanā nekā indeksu fondi, raksta wsj.com. Un laikam jau viņiem ir taisnība: vienam ETF investoram pārdodot savas daļas, viņš reāli savas daļas pārdod citam, un pašā fondā vērtspapīru skaits nemainās. Indeksa fondam, savukārt, lai apmierinātu naudas atprasījumus, bieži nāksies pārdot indeksa fondā esošos vērtspapīrus, un kapitāla pieagumu no tiem sadalot visiem ieguldītājiem vienādi. Vidējās kapitāla pieauguma izmaksas 2009.gadā no, piemēram, S&P 500 indeksa fondiem esot bijušas 0.36% no aktīviem. Tādējādi indeksa fondu ieguldītājam no nodokļu maksāšanas viedokļa reāli ir jārēķinās ar pārējo ieguldītāju neprognozējamu darbību, radot nodokļu maksāšanas pienākumu tiem iespējams nepiemērotā laikā, savukārt ETF investori šai ziņā var justies daudz patstāvīgāki.

Tas labi noder tiem, kas legāli negrib maksāt ienākuma nodokļos ne kapeiciņu 🙂





Kura valsts?

15 09 2010

Vanity Fair atkal iepriecināja. Nu tiešām, kuru valsti vislabāk raksturo šie citāti?

..”It’s simply assumed, for instance, that anyone who is working for the government is meant to be bribed. People who go to public health clinics assume they will need to bribe doctors to actually take care of them. Government ministers who have spent their lives in public service emerge from office able to afford multi-million-dollarmansions and two or three country homes.”..

..the only .. who paid their taxes were the ones who could not avoid doing so—the salaried employees of corporations, who had their taxes withheld from their paychecks. The vast economy of self-employed workers— everyone from doctors to the guys who ran the kiosks that sold the International Herald Tribune—cheated..

.. No success of any kind is regarded without suspicion. Everyone is pretty sure everyone is cheating on his taxes, or bribing politicians, or taking bribes, or lying about the value of his real estate. And this total absence of faith in one another is self-reinforcing. The epidemic of lying and cheating and stealing makes any sort of civic life impossible; the collapse of civic life only encourages more lying, cheating, and stealing..

Prime Minister ..presented this bill, as he has presented everything since he discovered the hole in the books, not as his own idea but as a non-negotiable demand of the I.M.F.

Ko lai saka, manuprāt, M.Lewis uzrakstījis kārtējo lielisko reportāžu ar pamācošu raksturu. Bet atbilde uz virsrakstā uzdoto jautājumu šeit:

http://www.vanityfair.com/business/features/2010/10/greeks-bearing-bonds-201010





Varbūt tomēr nodokļu maksāšana nākotnes pensijai nav tik slikta doma?

10 09 2010

Nu jau kādu Latvijā turpinās diskusija par nākotnes pensiju sistēmu gan pašreizējās ekonomiskās krīzes kontekstā, gan nākotnes demogrāfisko draudu dēļ. Patlaban gan vairāk viss cirks ir par pensiju 2.līmeni, kur visticamāk iemaksas tomēr arī turpmākos pāris gadus būs samazinātajā 2% līmenī. Skaidrs, ka tas palīdzēs savilkt galus kopā pensijām pašreizējiem pensionāriem, bet negatīvi ietekmēs nākotnes pensionārus.

Šajā kontekstā diezgan interesants ir jautājums par 1. un 2.pensiju līmeņu relatīvo vērtību nākotnes pensiju proporcijā. Ja par 1.līmeni jāteic, ka tas ir tik miglā tīts, ka nekādas saprātīgas prognozes nav iespējams veikt, tad 2.un 3.līmenis it kā varētu būt prognozējamāks. Tikai  jautājums ir – vai nākotnes pensionāriem no tā būs labāk?

Ir tāds arī Latvijā izplatīts stereotips, ka ilgtermiņā ieguldījumi akcijās dod lielāko ienesīgumu, līdz ar to lielākais apjoms 2.pensiju līmeņu kapitāla Latvijā tiek ieguldīts t.s. “dinamiskajos” plānos, kuru pārvaldīšanu nodrošina bankas. Ok, vēl pirms pāris dienām Latvijas lielākās bankas pārstāvis presē lēsa, ka ieguldījumi akcijās varot dot 8% ilgtermiņa ienesīgumu. Es teiktu, labi ja – jo tādu ilgtermiņa ienesīgumu pasaulē ir spējuši nodrošināt finanšu tirgi tikai pāris pasaules valstīs.

Tātad 8% būs vienādojuma vienā pusē, – otrā pusē būs tie izdevumi, kas nepieciešami, lai šo dalību finanšu tirgos nodrošinātu. Ņemot vēŗā, ka man pašam zināma naudas summa ieguldīta Swedbank pensiju 3.līmeņa fondā Dinamika 100+, tad izdevumu daļa izskatās apmēram tā:

2% – sākotnējā komisija no veiktajām iemaksām

1% – pensiju fonda administrēšanas ikgadējā komisija

0.2% – turētājbankas ikgadējā komisija

1.6% – fonda administrēšanas ikgadējā komisija

kā arī, tā kā Dinamika 100+ būtībā ir fondu fonds, tad man jāierēķina arī pašu fondā ieguldīto fondu komisijas – ļoti aptuveni, teiksim, kopā 1.2-1.5% gadā.

Saskaitot visus izdevumus, komisijās iznāk maksāt nedaudz virs 4% gadā. Un ja nu, teiksim, gadās netrāpīt ar ieguldījumu valstīm, tad ir diezgan reāli pat pēc 20 gadiem atpakaļ saņemt mazāku summu par ieguldīto. Pēc šādas matemātikas varbūt tomēr miglā tītais 1.pensiju līmenis vairs neizskatās tik nepievilcīgs. Jā, viss ir relatīvs.

Šīs dienas morāle – maksājot nodokļus šodien, iespējams nākotnē pensijā saņemt vairāk nekā krājot pašam vai brīvprātīgajos pensiju līmeņos. Tad jau labāk ar steigu uzlabosim demogrāfiju 🙂





Uz Latviju ar komandējuma naudu

25 08 2010

Nu jau kādu laiku sanācis brīnīties, kāpēc nereti uzņēmumi no ES valstīm var piedāvāt lētāku darbu izpildes cenu Latvijā pat tādiem darbiem, kuru izpildei jābrauc strādāt uz Latviju, piemēram, būvniecībā. Puslīdz jāpieņem, ka materiālu cenas ir praktiski vienādas un vispārzināmas, tādējādi konkurēt iespējams ar darba izmaksām. Šķiet, daļa no ārzemniekiem pamanās samazināt darba izmaksas, tās noformējot kā komandējuma naudu par darbu ārzemēs. Par darba algu, kā zināms, mums jāmaksā ap 33 % sociālās apdrošināšanas izmaksas, kuras neattiecina uz tādiem attaisnotiem izdevumiem kā komandējuma naudu. Ņemot vērā, ka tauta ne pārāk paļaujas uz Latvijas sociālās apdrošināšanas sistēmu tās pašreizējā veidolā, strādniekam var nebūt liela starpība – vai samaksa tiek veikta kā darba alga vai komandējuma izmaksas.

C ‘est la vie, izrādās, viss notiek tik vienkārši.